Ciparu spēlītes

Autors: EGONS STRAUTIŅŠ

Datums: 29.06.2015

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Saimnieka pieredze

Mājas ārsienu materiāla izvēle topošajam saimniekam ir dramatiska problēma. Ja principiālā izšķiršanās starp koku un mūri ir notikusi par labu pēdējam, uzdevums kļūst vēl sarežģītāks – gāzbetona vai keramzīta, māla vai pat silikāta bloki?

Ļaužu valodas

Projekta autoriem teorētiski ir vienalga, kādu materiālu sienām izmanto, viņiem svarīgāk, lai ēkas plānojums un arhitektoniskais risinājums pasūtītājam ir pa prātam. Tehniskie jautājumi paliek konstruktora ziņā, nosacīta kontrole – energoauditora kompetencē, sagatavojot pagaidu sertifikātu, kas tagad jaunbūvēm obligāts. Paļauties tikai uz nolīgto profesionāļu ieteikumiem tomēr ir drusku vieglprātīgi vai pat riskanti. Lai nepiedzīvotu bankrotu, der ieklausīties arī ļaužu valodās.

Visiem vajag ātri, lēti un labi, un šādai kombinācijai pats piemērotākais šķiet gāzbetons. Sabiedriskajai domai tiešām liels spēks – daudzi tā būvē, tātad zina, ko dara! Daži mēģina iebilst – kas vainas keramzītam? Blokiem ģeometrija tikpat precīza, tie nav tik trausli, un, pats galvenais, būvniecības laikā tiem mitrums nekaitē, ja pēkšņi uznāk lietus. Ļoti aptuveni aprēķini ļauj spriest, ka varbūt trim cilvēkiem no desmit šie argumenti šķiet svarīgi, pārējie intuitīvi balso par gāzbetonu, par vietējo ražotāju “AEROC”!

Māla bloku, proti, rūpnīcas “Lode” KERATERM izstrādājumu izvēle daudziem šķiet ekskluzīva. Tos arī reklamē kā elpojošus, ekoloģiskus, ekonomiskus, proti, augsta kvalitāte par samērīgu cenu (it kā citi ražotāji apgalvotu pretējo!), bet tieši šā produkta eventuālās izmaksas potenciālos klientus biedē vai vismaz dara uzmanīgus. Sarkanais ķieģelis vienmēr bijis dārgāks par balto!

Par silikāta blokiem dzirdēts vismazāk. Tos ražo Lietuvā, pie mums pazīstami ar zīmolu “ARKO”, nopērkami ne tikai lielveikalos (“Kurši”, “Būvniecības ABC”), bet arī daudzviet citur mazpilsētās. Zīmīgi, ka šis materiāls nav aplūkots arī salīdzinošajos aprēķinos, ko interesentu izglītošanai sagatavojuši SIA “AEROC” speciālisti, skaitļojot ģimenes mājai pabeigtas ārsienas kvadrātmetra izmaksas, ja siltuma caurlaidības koeficients Ui ir mazāks par 0,23 W/m2k. Šī ir ļoti smalka matemātika, kur izmantotas vien būvinženieriem zināmas formulas. Piemēram, reizinātājs k ir temperatūras faktors, ņemot vērā to gan telpās, gan ārā, turklāt atkarībā no ēkas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, jo Zosēnos, cik nojaušams, ziemā vienmēr ir aukstāks nekā Vaiņodē vai Kolkā. Par laimi, iznākums summējas kā eiro par kvadrātmetru, kas visiem jau labi saprotams.

Interesentā matemātika

“AEROC” skaitļiem var ticēt vai neticēt, tomēr tie noder vismaz priekšstatam. Siltuma caurlaidības koeficients kā nosacījums šajos aprēķinos izmantots, lai būvniecības gaitā tiktu pie energoefektīvas mājas, ko saimniekam pēcāk lēti ekspluatēt. Interesanti, ka lielākajai daļai pagājušajā gadsimtā uzcelto daudzstāvu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir robežās no 150 līdz 350 kWh/m2 gadā. To var atļauties tikai valstī, kur šie resursi ir gluži vai par brīvu. Eksperti apgalvo, ka pareizi uzprojektētā un kvalitatīvi uzceltā ēkā iespējams iztikt ar 50 līdz 60 kWh/m2 gadā, un sienu materiālam tad būtībā nav nozīmes – vienīgi tā biezumam un siltinājumam!

Šīs būvniecības sezonas aktualitāte neapšaubāmi ir “AEROC” Eco Term Plus – 500 mm biezs gāzbetons, kas vispār nav jāsiltina, tam attiecīgais koeficients ir nevis pieļaujamie 0,23 W/m2k, bet gan tikai 0,17! Bloki, java, armatūra plus iekšējās un ārējās apdares materiāli plus amatnieku korekts atalgojums veido 87,40 eiro/m2, kopā ar nodokļiem – 105,49 eiro/m2.

Eco Term Plus pieejams arī 375 mm un 300 mm biezumā, plānākais esot jāsiltina ar 30 mm minerālvati, tomēr finālā vien 87,38 eiro/m2, kaut gan darbietilpība lielāka. Alternatīvie varianti – 300 mm keramzīta bloki, kam attiecīgais koeficients ir 0,63, un māla bloki, kam tas divreiz mazāks – 0,31. Abi tātad jāsiltina: pirmajam nepieciešama 120 mm, otrajam – 50 mm bieza minerālvate. Galarezultāti naudas izteiksmē – 104,55 eiro/m2 keramzīta sienai un 117,89 eiro/m2 māla keramikai.

Secinājumus nav grūti izdarīt. Pirmkārt, jaunais gāzbetons ir tikai 1 eiro/m2 dārgāks nekā keramzītbetons, kam pēc siltināšanas attiecīgais koeficients noslīd līdz 0,22, nevis 0,17, tāpēc šī ir korekta cena par starpību gaidāmajā enerģijas ietaupījumā. Pārējo gāzbetona bloku veidu izmantošana saimniekam izmaksā krietni lētāk, pat līdz 18 eiro/m2. Ietaupījums iespaidīgs, jo fasādes nemēdz tikai stikla pakešu vitrīnās darināt. Otrkārt, gandrīz tikpat lielas summas vēl papildus var izdot, izvēloties māla blokus. Ir pamats ticēt, ka tā nebūt nav zemē nomesta nauda, protams, ja iekrāta vairumā, gatavojoties mājokli arī nākamajām paaudzēm būvēt. Treškārt, šie skaitļi lielā mēra apstiprina viedokļus, kas dzirdami interesentu aprindās, konkretizējot vien gaidāmās izmaksas.

Lietuviešu prece

Kopš ražotāji meklē pircējus, nevis otrādi, katrs slavē savu preci, kā prot, bet piemērotākos argumentus un skaitļus allaž var piemeklēt. Lietuvieši uzsver, ka svarīgākais mūra bloku tehniskais raksturlielums ir... blīvums. Jo tas lielāks, jo stiprākas mājas sienas, labāka to skaņas izolācija un lielāka siltuminerce.

Protams, šajā parametrā silikāta blokiem tātad nav konkurentu. Vidējā spiedes stiprība, kas izteikta megapaskālos, tiem ir 10–17,5, kamēr keramikas blokiem 7–13, keramzīta blokiem 3–5, gāzbetona blokiem 1,4–3,6. Tas nozīmē, ka divu līdz trīs stāvu ēkām nesošās sienas var mūrēt no 18 cm bieziem “ARKO” M18 silikāta blokiem, turpretī citu bloku biezumam jābūt vismaz 25 cm un vairāk. Šī starpība ļauj spriest, ka tā iespējams ietaupīt līdz 28% mūra materiāla, turklāt Viļņas Tehniskās universitātes pētījumos esot konstatēts, ka šo bloku sienas nav vērts armēt, lai palielinātu spiedes stiprību, kamēr pārējiem mūriem tā ir obligāta prasība.

Lietuviešu apgalvojumos ir sava loģika: bloku stiprība gādā par ēkas izturību un drošību, ļauj ietaupīt būvniecības izdevumus un nodrošina arī dzīvošanas ērtības. Piemēram, jebkurā vietā pie sienas var droši likt gleznu, skapīti, izlietni, nebaidoties, ka mūris sāks drupt vai plaisāt...

Ar siltuma caurlaidības koeficientu, kas atrodams vien tehniskajā informācijā, kaimiņi toties nevar lepoties – tas ir tikai 6,8 W/m2k. Tātad gluži kā keramzītam, un bez nopietnas siltināšanas neiztikt. Šā iemesla dēļ individuālo māju būvniecībā ražotāji iesaka veidot trīs kārtu sienas, kas sastāv no nesošās konstrukcijas, proti, “ARKO” M 18 blokiem, termoizolācijas materiāla un apdares ķieģeļiem.

Grūti pateikt, cik saimniekam izmaksā šādas sienas kvadrātmetrs, it sevišķi, ja aprēķinā parādās jauna pozīcija – apdares ķieģelis. Paši bloki nešķiet dārgi – ap 80 eiro/m3.

Reālo vajadzību gan labāk rēķināt kvadrātmetros. M 18 izmēri ir 340 x 180 x 198 mm, vienā kubikmetrā teorētiski ir 82,52 bloki, vienā kvadrātmetrā satilpst 14,7, bet uz paletes pavisam precīzi – 60 bloki.

Tirgus daudzveidība

Sienu materiālu tirgus šķiet pārsātināts. Gāzbetona bloki nav tikai SIA “AEROC” Saulkalnē, bet arī SIA “Texoblock” Ogrē, kur uzstādītas modernas vācu iekārtas, iedarbinātas jau 2008. gadā. Katrs piedāvā kaut ko savu, atšķirīgu, un abiem vietas pietiek, bet pa vidu vēl centīgi jaucas igauņu “Roclite” – jaunās paaudzes bloki, gāzbetona sistēmas top Kohtlajervē.

Keramzīta bloku konkurencē igauņu “FIBO” produktu skarbā invāzija mūsu valstī šķiet apsīkusi, jo 2005. gadā uzcelta moderna rūpnīca Bolderājā, kur Rīgas brīvostas tuvums ļauj SIA  “Kolle Beton” savu produkciju ērti eksportēt uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Somiju un pat Angliju, bet galveno izejvielu – augstas kvalitātes keramzītu – ievest no Beļģijas. Šā uzņēmuma aizvēnī kopš 2007. gada Iecavas novadā darbojas SIA “Buvema”, kas arī izgatavo līdzīgus izstrādājumus, it kā pat konkurējot ar tirgus līderi. Kuram ražotājam dot priekšroku? Patriotisma jūtas teic priekšā – vietējam!

Meklējot savējos, iespējami arī pavisam negaidīti atklājumi. Piemēram, SIA “Warm House” Slampē bez lieka trokšņa ražo putu betona jeb tā sauktos termoblokus. Tas esot inovatīvs celtniecības materiāls – armēts, trīsdaļīgs vieglbetona bloks ar putu polistirola siltinājumu vidusdaļā, apvieno labākās betona īpašības un vienlaikus viegli apstrādājams. Starp citu, šie bloki jau izmantoti māju celtniecībā ne tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Grieķijā un Anglijā.

Ja pārlūko tikai šo uzskaitījumu vien, vairs negribas vaimanāt, ka iznīkušas lielās rūpnīcas Vangažos, Kupravā un citur, ka Latvijā sen neražo pat keramzīta oļus. Tirgus saimniecība arī būvindustrijas nozarē visu puslīdz salikusi pa plauktiņiem, tikai izvēlēties kļuvis daudz grūtāk.

 

***

 

Materiālu salīdzinājumsBloki;     Ārsienas siltuma caurlaidības koeficients (bez siltināšanas);     Vidējā spiedes stiprība (MPa )

 

Gāzbetona (Eco Term Plus – 500 mm) 0,17     1,4–3,6

Keramzīta – 300 mm   0,63     3,0–5,0

Keramikas – 440 mm  0,31     7,0– 13,0

Silikāta – 180 mm        0,68     10,5–17,5