Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas risinājums varētu būt iespēja dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi

Ministru kabineta komiteja tālāk izskatīšanai valdībā virza Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēt iespēju par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi.

 

Lai gan vienojās, ka likumprojektus virzīs izskatīšanai valdības sēdē, Tieslietu ministrijas ierosinājumam ir daudz iebildumu, tāpēc Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) lūdza panākt vienošanos par strīdīgajiem jautājumiem. Valdības sociālie partneri sēdes laikā pauda iebildumus, ka ar šādu regulējumu daudziem būs risks pazaudēt savu dzīvokli, kamēr Tieslietu ministrijas ieskatā lielāks risks pazaudēt dzīvokli ir patlaban.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) paskaidroja, ka patlaban parādi par nomas maksu aug kosmiskos ātrumos un tas iedzīvotājiem rada lielāku risku pazaudēt dzīvokli.

Kā skaidro ministrijā, likumprojektā "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" paredzēts piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

TM piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot "par", līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana, dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības.

Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par izpirkuma tiesības izmantošanu, katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums trīs mēnešu laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas samaksāt savu izpirkuma cenas daļu.

Ministrija norāda, ka valsts un pašvaldības sniegs atbalstu, proti, segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi - pašvaldība nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemes gabala) noteikšanu vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā. Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Likumprojektā piedāvātā risinājuma īstenošanai nepieciešamās administratīvās izmaksas tiks segtas no valsts budžeta, un tās veido apmēram septiņus līdz astoņus miljonus eiro, prognozējot, ka zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, izpērk 40% no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri ir piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.

Plānots, ka piedāvātā risinājuma īstenošanu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai varētu sākt 2020.gada sākumā. Tāpat tiek pieņemts, ka finansiālā ietekme uz vienu dzīvokļa īpašumu, pieņemot, ka vidējā izpirkuma cena ir 1500 eiro, varētu būt 31,25 eiro mēnesī.

Ministrijā atgādina, ka zemes reformas gaitā bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki varēja atjaunot īpašumtiesības gan uz tādu zemi, uz kuras līdz valsts neatkarības atjaunošanai bija uzceltas dzīvojamās mājas, gan arī jebkādas citas ēkas, tajā skaitā inženierbūves. Tādējādi piespiedu nomas attiecības pastāv ne tikai dzīvojamo māju gadījumā, bet arī komerciālu, ražošanas ēku un citas apbūves gadījumā. Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem Latvijā ir 285 849 ēkas un būves, izņemot inženierbūves, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes. Zemes vienību skaits, uz kurām atrodas šīs 285 849 ēkas, ir 94 254 zemes vienības.

Savukārt, TM analizējot piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības tieši privatizēto daudzdzīvokļu māju gadījumā, ir secināts, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Minēto 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt no 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro. No visām daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, aptuveni 30% māju atrodas Rīgā, daudz šādu māju ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.